Aizvadīta ikmēneša Padomes sēde

Datums: 2024. gada 12.novembrī

Laiks: 16:30

Vieta: Rīga

Biedrības „Latvijas Komunikācijas asociācija”, reģistrācijas numurs: 40008060436, (turpmāk – Biedrība) padomes sēdē piedalās padomes locekļi sastāvā:

1. Padomes priekšsēdētāja Antra Bork-Ržečicka, pārstāv SIA „Public ID”;
2. Padomes locekle Marta Mackeviča, pārstāv SIA “Miltton Latvia”;
3. Padomes loceklis Dāvis Dāvis Sakne, párstáv SIA “GOLIN Rīga”

Padomes sēdi vada Padomes priekšsēdētāja Antra Bork-Ržečicka, protokolē Biedrības valdes locekle/izpilddirektore Nadīna Erdmane.

Atbilstoši Biedrības statūtu noteikumiem, Padomes sēde sasaukta Biedrības Valdei (valdes locekle/izpilddirektore Nadīna Erdmane-Banga) 2024. gada 31.oktobrī nosūtot katram Padomes loceklim rakstisku (e-pasts) paziņojumu par Padomes sēdes sasaukšanu 2024. gada 12.novembrī plkst. 16:30. Biedrības Valde paziņojumā par Padomes sēdi norādīja norises laiku un dienas kārtībā izskatāmos jautājumus.

Atbilstoši Biedrības statūtu 9.9. punkta noteikumiem, Padomes sēde ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vismaz puse no Padomes locekļiem. Lēmumus Padome pieņem balsojot un tas ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk nekā puse no klātesošajiem Padomes locekļiem. 2024.gada 30. septembrī Biedrības Padomē uz diviem gadiem ievēlēti trīs locekļi: Padomes priekšsēdētāja Antra Bork-Ržečicka, pārstāv SIA „Public ID”, padomes locekle Marta Mackeviča, pārstāv SIA “Miltton Latvia”, padomes loceklis Dāvis Dāvids Sakne, pārstāv SIA “GOLIN Rīga”.

Padomes sēdes izskatāmie jautājumi:

1. Asociācijas viedokļa saskaņošana “Dienas Bizness TOP500”

Padomes priekšsēdētāja Antra Bork-Ržečicka informēja, ka saņēmusi žurnālistes Lindas Zalānes jautājumus ikgadējam izdevniecības „Dienas Bizness” izdotajam žurnālam TOP 500. Šajā izdevumā tiek veidots raksts par sabiedrisko attiecību nozari. Žurnāliste lūgusi rakstiski atbildēt uz vairākiem jautājumiem līdz 19. novembra darba dienas izskaņai. Atbildes jāsniedz gan kā LaKA prezidentei, gan kontekstā ar Public ID par 2023. gadu. Padomes priekšsēdētāja ar padomes locekļiem vienojās un saskaņoja sekojošas tēzes atbildes sagatavošanai:

• Skatot nozares TOP20 uzņēmumus, redzams kārtejais gads ar apgrozījuma kāpumu, kas parāda nozares spēku. Komunikācijas uzņēmumi arvien nostiprina lomas maiņu no atbalsta funkcijas uzņēmumiem, organizācijām un valsts iestādēm uz strateģisko atbalstu. Nozarei paplašinot tvēruma loku, ceram arī uz turpmāku attīstību.
• 2023. gadā nav bijuši notikumi, likuma izmaiņas vai globālas tendences, kas būtiski ietekmētu nozari.
• Nozares izaugsmes pamatā ir arvien būtiskāka komunikācijas uzņēmumu loma kā stratēģiskam partnerim un atbalstam.
• Nozari joprojām bremzē cilvēku kapitāla trūkums, speciālistu nepieejamība.
• Nozarē strādājošo uzņēmumu lokā nav notikušas būtiskas izmaiņas. TOP20 nozares uzņēmumu sarakstā ir pieredzējuši un stabili nozares spēlētāji, kas arvien paplašina nozares darbības virzienu tvērumu.
• Patēriņa tendences gan publiskajā, gan privātajā sektorā ir līdzīgas. Nozares rokās nonāk arvien vairāk integrētu kampaņu, pieaug digitālā komunikācija.
• Komunikācija joprojām risina visa spektra jautājumus visās paaudzēs. Attiecībā uz komunikācijas kanāliem tas pieprasa meklēt risinājumus mikrokopienu uzrunāšanai individuāli, gan izvēloties kanālus, gan saturu.
• Gan mediji, gan sociālie tīkli komunikācijas nozarē joprojām ieņem būtisku lomu, taču komunikacijas loma ir daudz plašāka.
• Domājot par kvalitatīvu komunikāciju un mērķauditoriju sasniegšanu, ir jāsāk ar pamatiem – stratēģiju. Piemēram, iekšējā komunikācijā vai interešu pārstāvniecībā mediju loma var būt sekundāra vai nebūt nemaz.
• Vēlreiz jāuzsver, ka nozares izaugsmes pamatā ir kompetences komunikācijas stratēģijas jomā un aģentūru spēja dot redzamu pienesumu klienta biznesam.

2. “Miit&links” nolikuma izmaiņu apstiprināšana

• Pēc aizvadītās otrās “Miit&links” biedru darba grupas palika atvērts jautājums vai konkursa dalībniekiem būtu jābūt iespējai saņemt individuālu izklāstu par kampaņas novērtējumu (saņemtajiem punktiem pirmajā daļā), ja tā nav iekļuvusi shortlistā. Padomes priekšsēdētāja nepiekrīt individuālai punktu izsniegšanai. Viņa biedriem pauda savu nostāju un argumentāciju, pēc tās padome balsoja un vienbalsīgi lēma, ka šāda iespēja netiks nodrošināta.
• Padomē lēma, ka kā kompromisu, lai rastu risinājumu un iespēju konkursa dalībniekiem gūt kvalitatīvu atgriezenisko saiti par kampaņām, pirms apbalvošanas ceremonijas tiks organizēta tiešsaistes tikšanās ar pieciem žūrijas locekļiem. Tikšanās formāts paredzētu žūrijas dalīšanos ar galvenajām konkursa atziņām, secinājumiem, tendencēm, u.c. vērtīgu informāciju. Padome pauž, ka šādi cer sasniegt iecerēto.

3. “Lūšu skola PRO” projekta virzīšana

Izpilddirektore iepazīstināja Padomi ar projekta statusu un virzību. Pēc diskusijas par projekta saturu, noformējumu un virzību Padome nolemj izpilddirektorei turpināt darbu, secīgi veicot šādus uzdevumus:

• Sagatavot projekta tehnisko izmaksu tāmi.
• Apzināt biedrus un finalizēt lekciju nosaukumus un aprakstus.
• Izstrādāt projekta vizuālo noformējumu.
• Izstrādāt projekta mājaslapu ar pieteikšanās funkciju.
• Izstrādāt un piedāvāt variantus projekta nosaukumam.
• Domājot par projekta mērķauditoriju – apgūt “Miit&links” lielo uzņemumu datubāzi; uzrunāt un ieplānot tikšanos ar Valsts kancelajas direktoru un valsts Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītaju.

4. Biedru statuss

• Asociācijas izpilddirektore, iepazīstoties ar biedra SIA “SENSUSS” nenokārtotajām finanšu saistībām pret biedrību un secinot, ka biedra pārstāvis asociācijas darbā nav ilgstoši iesaistījies, veica pārrunas ar biedra pārstāvi. Izpilddirektore Nadīna Erdmane-Banga, izvērtējot sniegto informāciju, pieņēma biedra iesniegumu par izstāšanos no asociācijas, pamatojoties uz pārmaiņu procesu uzņēmumā un tā praktiskas darbības nozarē apturēšanu uz nenoteiktu laiku.
• LaKA kopsapulcē biedri vienojās piesaistīt jaunus biedrus no nozares TOP20 uzņēmumiem. Izpilddirektore informē Padomi, ka šobrīd uzrunāt trīs uzņēmumi. Ar SIA “Mediju tilts” plānota tikšanās pēc 18. novembra, decembra sākumā plānota tikšanās ar SIA “ERDA Group”, uzrunāts arī Olsen+Partners (SIA PR Kvadrāts) – pagaidām bez atbildes.

5. LaKA statūti

Apstiprinātie LaKA statūti ar izmaiņām jāiesniedz Uzņemumu reģistrā.

Par LaKA prioritāti izvirzīta nozares reputācijas stiprināšana

30. septembrī notika Latvijas Komunikācijas asociācijas (LaKA) kārtējā Kopsapulce. Tās laikā biedri diskutēja par nozares izaicinājumiem, un par 2025. gada mērķi izvirzīja jauno profesionāļu prasmju un pieredzes veicināšanu kā arī nozares reputācijas stiprināšanu.

Kopsapulcē tika ievēlēta arī jaunā LaKA padome –  Antra Bork-Ržežicka (PublicID) un Marta Mackeviča (Miltton Latvia), padomei pievienojas arī Dāvis Dāvids Sakne (Golin). Par padomes priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēta Antra Bork-Ržežicka.

“Atlikušajā ceturksnī un 2025. gadā īpašu uzsvaru asociācijas darbā liksim uz komunikācijas nozares reputācijas stiprināšanu, tostarp asociācijas kapacitātes veicināšanu. Izskatīsim asociācijas biedru loka paplašināšanu, jo tikai apvienojot resursus varam pilveidot nozares darbību jaunā kvalitātē un mērogā,” pauž Antra Bor-Ržečicka.

Saskaņā ar LaKA statūtiem padome tiek ievēlēta uz diviem gadiem, un tās pārziņā ir asociācijas darbības uzdevumu izpildes uzraudzība. Savukārt ar 1. oktobri darbu kā LaKA izpilddirektore un valdes locekle uzsāk Nadīna Erdmane-Banga.

LaKA Kopsapulces darba kārtība:

-    LaKA Padomes vēlēšanas;
-    Balsošana par atjaunotajiem LaKA statūtiem;

-    Informācija par izmaiņām LaKA valdē;
-    Citas aktualitātes un biedru iesūtītie jautājumi.

Vienošanās par LaKA biedru noteiktām prioritātēm nākamajam periodam:

LaKA turpmākās prioritātes:

• Aizpildot biedru aptauju, kopsapulcē biedri kā prioritātes nākamajam periodam izcēla profesionālās kapacitātes stiprināšanu jaunajiem profesionāļiem un nozares reputācijas stiprināšanu.

• Aicinām ikvienu biedru aizpildīt aptauju un, ja varat atrast laiku, lai kādā no prioritātēm sniegtu atbalstu, varat to atsūtīt man uz e-pastu. Šobrīd Ilze Žūka (Nords Porter Novelli) gatava iesaistīties un atbalstīt kvalitātes uzlabošanu publisko iepirkumu prasībās. Paldies, Ilze!

LaKA turpmākie soļi:

• Ziņu izlaidumu jeb Newsletter izplatīšana biedriem – aktualitātes nozarē, normatīvo aktu izmaiņas u.c.
• Sadarbības stiprināšana ar augstskolām (atvērto durvju dienu, meistarklašu organizēšana, dalība programmu akreditācijas procesā u.c.)
• Izglītības programma aģentūru darbiniekiem: Turpinām Lūšu skolu un uzsākam Lūšu skolu PRO;
• Reizi kvartālā organizēts izglītojošs seminārs LaKA biedriem un to darbiniekiem. Pirmā tēma: “Eiropas Savienības Mākslīgā intelekta akts” – ar mērķi stiprināt ne tikai praktiskas zināšanas par tā izmantošanu, bet arī drošības un ētikas pamatprincipus.

LaKA statūti:

• Biedri apstiprināja LaKA statūtu izmaiņas.

“Mi:t&links. Baltic Communication Awards”

• Ņemot vērā, ka jau novembrī sāksies darbs pie “Mi:t&links. Baltic Communication Awards” organizēšanas, biedri pielēma oktobrī organizēt tikšanos saistībā ar balvas norisi. Sīkāka informācija sekos no LaKA.

Diskusija par asociācijas darbībai nepieciešamo resursu palielinājumu

• LaKA biedru iesaiste: saskaņā ar aizpildīto aptauju, biedru iesaiste asociācijas aktivitātēs ir 2-3 stundas mēnesī ;
• Kopsapulcē biedri vienojās par nepieciešamību stiprināt resursu, piesaistot biedrus no nozares TOP20 uzņēmumiem;
• Atgriezties pie jautājuma par biedru naudas pārskatīšanu 2025. gada janvārī;
• Apsvērt iespējas kā biedrus uzrunāt saistīto nozaru aģentūras.

Par NEPLP pieņemto lēmumu Latvijas Televīzijas lietā

Biedrība “Latvijas Komunikācijas asociācija” (LaKA) izsaka nožēlu un nepiekrīt Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) vērtējumam par  lielas tehnoloģiju korporācijas jaunumu atspoguļošanu Latvijas Televīzijas “Rīta Panorāmā” lietā[1], piemērojot tai 4000 eiro lielu naudas sodu par it kā slēptās reklāmas izvietošanu. Tāpat arī LaKA kategoriski iebilst ar to saistītajam Latvijas Reklāmas asociācijas Ētikas padomes pieņemtajam lēmumam lietā Nr.01/2020[2]. LaKA uzskata, ka lēmums par pirmšķietami slēptas reklāmas izvietošanu, neizvērtējot atšķirību starp reklāmas un sabiedrisko attiecību instrumentiem,  grauj reputāciju gan iesaistītajam medijam, gan uzņēmumam, gan visai sabiedrisko attiecību nozarei, turklāt rada negatīvu precedentu, jo turpmāk mediji, lai izvairītos no NEPLP iespējamiem sodiem, izvairīsies no tehnoloģiju jaunumu vai uzņēmējdarbības atspoguļošanas mediju saturā kopumā, kas, savukārt, radīs negatīvas sekas ekonomikā un sabiedrībā.  

Kā komunikācijas nozares asociācija, kas ikdienā pārstāv dažādu organizāciju, tostarp uzņēmumu, intereses publiskajā telpā, vēlamies vērst uzmanību, ka NEPLP lēmums var radīt precedentu ar ļoti nevēlamām sekām. Mediji, lai izvairītos no iespējamiem sodiem un reputācijas draudiem, ziņu pārraidēs pilnībā atteiksies vai iekļaus arvien mazāk ziņu par uzņēmējdarbībā notiekošo, kas ir diskriminējoša attieksme pret uzņēmējdarbību un nav pieļaujama.  Pirmkārt, uzņēmējdarbība ir ļoti nozīmīga sabiedrības un valsts ekonomiskās izaugsmes sastāvdaļa, kuras darbības rezultātā tiek nodrošinātas darbavietas, maksāti nodokļi, par kuriem tiek segts atalgojums sabiedriskajā sektorā strādājošajiem, veidota valsts infrastruktūra un tādējādi kopumā tiek nodrošināta valsts pastāvēšanas iespēja. Otrkārt, uzņēmumu jaunumi gan skar, gan interesē plašu sabiedrības daļu. Ja vērtējam konkrēto gadījumu, tad tehnoloģiju jaunumi ir ierasta un no auditorijas puses pieprasīta sadaļa pasaules mediju ziņās. Tieši šobrīd, kad liela dzīves daļa notiek attālināti, tas ir jo īpaši aktuāli un par to informē ne tikai Latvijas, bet arī citi pasaules mediji.

NEPLP savā publiskajā paziņojumā[3] atsaucas uz Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu, norādot, ka ir pārkāpta 35. panta 9. daļa: “Slēpti audio vai audiovizuāli komerciāli paziņojumi ir aizliegti”. Taču LaKA vēlas norādīt uz šī paša likuma terminu daļu, kurā termins “audio vai audiovizuāls komerciāls paziņojums” definēts kā:

“reklāma televīzijā vai radio, sponsorēšana, televīzijas vai radio veikals, produktu izvietošana un citi audio, vizuāli vai audiovizuāli paziņojumi, kas ievietoti raidījumā, izvietoti pirms raidījuma vai pēc tā par samaksu vai citu atlīdzību vai pašreklāmas nolūkā un tieši vai netieši reklamē to personu preces, pakalpojumus vai tēlu, kuras veic saimniecisko darbību.” (piebilde: LaKA izcēlums).

Savukārt, likuma 35. panta 4. daļā minēts:

“Par audio un audiovizuāla komerciāla paziņojuma saturu atbild reklāmdevējs.” (piebilde: LaKA izcēlums).

Tā kā sižets veidots pēc Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta ieskatiem, tā saturu pilnībā kontrolējis Latvijas Televīzijas Ziņu dienests, kā arī, ja nav notikusi samaksa nekādā veidā par šo paziņojumu, tad  šis sižets nav uzskatāms par slēptu reklāmu, un likums nav pārkāpts.

LaKA vēlas norādīt, ka komunikācijas nozarē tiek nošķirti divi instrumenti: reklāma un sabiedriskās attiecības. Reklāma ir apmaksāts reklāmdevēja paziņojums, par kura saturu pilnībā kontrolē un atbild reklāmdevējs[4], bet sabiedrisko attiecību rezultātā uzņēmumam, organizācijai vai to pārstāvim izdodas ieinteresēt mediju atspoguļot uzņēmuma/organizācijas jaunumus. Šādā gadījumā apmaksa par saturu nenotiek, ir pilnībā aizliegta, un sižeta tematu un tā saturu pilnībā kontrolē medijs, nevis uzņēmums vai organizācija.[5]

Latvijas Reklāmas asociācijas Ētikas padomes pieņemtais lēmums ir pēc būtības neatbilstošs, jo, ka to norāda LRA Ētikas padome savā lēmumā, tad tās kompetencē ir vērtēt “reklāmas atbilstību Ētikas kodeksam”[6], nevis mediju radīto saturu vai to profesionalitāti.

Atsaucoties uz NEPLP lēmuma pamatojumu:

“Padome secinājusi, ka tiešraides intervijā tikušas vienpusēji atainotas tikai konkrēto preču pozitīvās īpašības, izmantošanas iespējas un nav norādīts uz šo ierīču iespējamajiem trūkumiem. Arī tiešraides intervijas beigās tikusi sniegta informācija par to, kad un kā preces būs iespējams iegādāties Latvijā. Gan pozitīvo īpašību izcelšana, gan informācija par preces iegādes iespējām ir pazīmes, kas norāda uz slēptu reklāmu.”

LaKA vēlas paskaidrot, ka, atspoguļojot uzņēmējdarbības jaunumus, tā ir gan Latvijas, gan pasaules mediju ierasta prakse paziņot sabiedrībai par jaunu ražotņu atklāšanu, jaunu produktu līniju atvēršanu, jaunu tirdzniecības centru atklāšanu, inovāciju ieviešanu ražošanā un citiem jaunumiem. Brīžos, kad produkts ir tik tikko izziņots sabiedrībai, objektīvu iemeslu dēļ medijam nav iespējams ziņot par produktu iespējamajiem trūkumiem. Norādām arī, ka pasaules lielāko ražotāju viedtālruņi ir šobrīd ļoti pieprasīts produkts sabiedrībā, līdz ar to saprotama sabiedrības interese par tā iegādes iespējām Latvijā.

LaKA atturas no sižeta kvalitātes vērtēšanas, aicinām NEPLP iesaistīt savu atzinumu sagatavošanā Latvijas Žurnālistu asociāciju, kas varētu sniegt savu profesionālu vērtējumu par sižeta profesionālo kvalitāti un veidu, kā atspoguļot “karstus” tehnoloģiju jaunumus.  

Atsaucoties uz augstākminēto, LaKA aicina:

1) NEPLP pārskatīt pieņemto lēmumu un izvērtēt pieņemtā soda pamatojumu, balstoties uz to, ka LaKA ieskatā sižetu nevar uzskatīt par slēptu reklāmu, un aicina izvērtēt sižeta kvalitāti pēc profesionālas žurnālistikas kritērijiem.

2) LaKA aicina NEPLP veidot publisku diskusiju, iesaistot tajā sabiedrisko attiecību nozares un mediju pārstāvjus,  par to, kā korekti, objektīvi atspoguļot valstī un sabiedrībā ļoti svarīgu tematu - uzņēmējdarbību.

3) LaKA īpaši aicina NEPLP uzsākt diskusiju par to, kā Latvijas sabiedriskie mediji drīkst pieminēt ziņu un raidījumu saturā uzņēmumu nosaukumus un to produktu zīmolus, tos nediskriminējot. Situācija, ka, baidoties no NEPLP sodiem, ēterā tiek pieminēta, piemēram, “oranžā banka”, “zaļā banka” vai “Šprotifai”,  ir absurda, sabiedrību maldinoša, uzņēmējus diskreditējošā, kā arī neveicina ekonomikas izaugsmi.

LaKA ir gatava būt aktīvs sociālais partneris un pēc pirmā NEPLP pieprasījuma izvērtēt un sniegt augsta līmeņa profesionālus slēdzienus par jautājumiem, kas skar komunikācijas, jo īpaši sabiedrisko attiecību, nozari.

LaKA Padomes priekšsēdētāja

Ieva Stūre

LaKA Padomes locekle

Antra Bork-Ržečicka

LaKA Padomes loceklis

Silvestrs Savickis

IPRA reaches out to Latvia and the Baltics

IPRA, the International Public Relations Association, has signed a co-operation agreement with the Latvian Communication Association (LaKA). Under the agreement, inter alia, the organisations will exchange materials such as IPRA’s Thought Leadership essays and know-how to help with the development of the PR profession.

The Latvian Communication Association (LaKA) was founded in 2001, and it is a union of 14 leading public relations and communication consultancies.

“IPRA is working with national PR Associations connecting communications professionals from all over the world into an ecosystem that addresses some of the most complex challenges in the PR industry," explains IPRA President Svetlana Stavreva. “Our co-operation agreement with the Latvian Communication Association presents an opportunity for Latvia's PR talent to tap world-class PR know-how, to collaborate with our Golden World Awards competition, and as a result, help to elevate the role Latvia plays in our interconnected world.”

Background to IPRA

IPRA, the International Public Relations Association, is the leading global network for Public Relations professionals. Membership is individual not corporate. It aims to further the development of open communication and the ethical practice of public relations. IPRA fulfils this aim through networking opportunities, its code of conduct and intellectual leadership of the profession. IPRA is the organiser of the annual Golden World Awards for excellence – PR's global awards scheme.  With 60 years of experience, IPRA, recognised by the United Nations, is now present throughout the world wherever public relations are practised. IPRA welcomes all those within the profession who share its aim and who wish to be part of the IPRA worldwide fellowship. For more information please visit: www.ipra.org  

Background to LaKA

The Latvian Communication Association (LaKA) was founded in 2001, and it is a union of 14 leading public relations and communication consultancies representing a combined market share in Latvia of over 70%. LaKA hosts the annual event Mi:t & Links Baltic Communication Awards – the biggest and most influential communication industry event in the Baltic Sea region. For more information please visit: www.laka.ngo

Contact:

International Public Relations Association Secretariat

United Kingdom

secgen@ipra.org

Telephone +44 1634 818308

“Mi:t&Links. Baltic Communications Awards” otru gadu pēc kārtas laurus plūc “Deep White”.

Baltijas lielākajā komunikācijas nozares konkursā “Mi:t&Links. Baltic Communication Awards 2019” Grand Prix un Latvijas gada aģentūras titulu izcīnīja “Deep White”, saņemot septiņas balvas septiņās konkursa kategorijās. Lietuvas gada aģentūras titulu izcīnīja aģentūra “Idea Prima”.

Šogad konkursā 15 kategorijās dalībnieki no piecām valstīm iesniedza 185 darbus. Populārākās kategorijas 2019.gada konkursā bija digitālā komunikācija, integrētā komunikācija un sociālās kampaņas, katrā no tām izvērtēšanai tika iesniegtas vairāk nekā 20 kampaņas. Salīdzinoši populāra bija arī jaunā kategorija “Darba devēja tēla veidošanas kampaņas”, kurā tika iesniegti desmit darbi. Pērn konkursā tika iesniegts 161 darbs.

“Iesniegtie darbi bija tiešām augstā līmenī – tie bija gan radoši, gan arī novatoriski. Fantastisks tēmu tvērums, sākot ar sociālajām problēmām līdz pat fizikas popularizēšanai. Domāju, ka konkurss ir lielisks veids, kā uzzināt vairāk par komunikācijas nozari visā Baltijā,” atzīst “Mi:t&Links. Baltic Communication Awards 2019” žūrijas locekle, Pasaules zaļās būvniecības padomes mārketinga un komunikācijas direktore Andžela Hovarta.

Visus konkursā iesniegtos darbus vērtēja starptautiska žūrija, kurā darbojas četri Latvijas, četri Lietuvas, četri Igaunijas pārstāvji, kā arī četri pārstāvji no citām valstīm, kas pārstāv biznesu, valsts administrāciju, akadēmiskās aprindas, radošās industrijas un nevalstiskās organizācijas. Lai tiktu izvirzīta gada aģentūra noteiktā valstī, no attiecīgās valsts vajadzēja saņemt vismaz 20 pieteikumus.

Mi:t&Links. Baltic Communication Awards 2019” uzvarētāji

Kategorijā “Korporatīvā komunikācija” par labāko tika atzīta “Swedbank”, “Deep White”, “VUCA”, “Wrong” kampaņa “Apdrošini dziesmu”. Otrajā vietā “TBWA \ Latvia” un “Mediju tilts” kampaņa “RIX lidostas simfonija”. Savukārt trešajā vietā “Tele2”, “MMA | Hill + Knowlton Strategies”, “Not Perfect | Y&R Riga” kopīgi veidotā kampaņa “Gudrā māja”.

Kategorijā „Krīzes un problēmjautājumu vadība” žūrija par labāko atzina “Deep White” kampaņu “Es atbalstu sportu”, otrajā vietā – “Komunikācijas aģentūras” kampaņa “Vienas balss” spēks: +9,5 miljoni eiro pacientu veselībai”. Aģentūras “Mediju Tilts” veidotā kampaņa “#EsAtbalstuSaules” ierindojās trešajā vietā.

Par labāko darbu kategorijā „Iekšējā komunikācija” žūrija atzina “Rimi Lithuania” veidoto kampaņu “#AgeDoesNotMatter”. Otro vietu šajā kategorijā ieņēma apdrošināšanas kompānijas BALTA veidotā kampaņa “BALTA optimisma uzkrāšanas vienība”. Trešā labākā – “ERDA” veidotā kampaņa “DIGITAL +\DVANTAGE OF INTERNAL COMMUNICATION”.

Kategorijā „Patērētāju attiecības” par uzvarētāju kļuva Lietuvas aģentūras “Bosanova” ar kampaņu “ŽALI: nākotnes tirdzniecības centrs”, bet otro vietu ieņēma “GOLIN Riga” kampaņa “Ceļu karaļi”. Trešajā vietā ierindojās “VUCA” ar kampaņu “Kārums. Nacionālās identitātes meklējumi”.

Lobisma (publisko attiecību) kategorijā pirmo vietu ieguva “DDB Latvia”, “Nords Porter Novelli” kampaņa “Kaspars Gorkšs. Kapteinis”, otro vietu – “Deep White” kampaņa “Jauniešu drošībā tikumības ēnā”. Savukārt trešajā vietā ierindojās Lietuvas kompānijas “BOSANOVA” pretpirātisma kampaņa “Puszagļu nav”.

Par labāko sponsorēšanas kampaņu tika atzīta “MRS grupa” un “SQUALIO” kampaņa “JŪSU Dziesmu un deju festivāls JŪSU telefonā”, savukārt otrā labākā bija apdrošināšanas kompānijas “Gjensidige” (Lietuva) kampaņa “Apdrošināšanas kompānijas atpazīstamība lielākajos Baltijas pārgājienu pasākumos”. Trešo vietu ieguva „Deep White”/ “DDB Latvia” kampaņa “LIDO – Visskanīgākā tautas deju vieta”.

Kategorijā „Ilgtspēja un sociālā atbildība” par labāko tika atzīta aģentūra “GOLIN Riga” ar kampaņu “Bruno”. Otrā vieta “Swedbank Lithuania” kampaņai “The Finance Lab”, bet trešā – Ziemeļvalstu ministru padomes Igaunijas biroja kampaņa “Operācija Gulbis – Jauno siržu piesaistīšana ilgtspējīgai izvēlei Igaunijā”.

Labākā sociālā kampaņa žūrijas vērtējumā bija aģentūras “Deep White” kampaņa “Esi pie stūres? Izkāp no telefona!”. Otrajā vietā ierindojās Lietuvas aģentūras “Idea prima” kampaņa “Es esmu jūsu kaimiņš. Nešķirojiet mani”, savukārt trešā vietā – “Swedbank Lithuania”, “Enter” un “Integrity PR” kampaņa “Zaļā gaisma”.

Digitālās komunikācijas kategorijas līderi ir Igaunijas aģentūras “META Advisory” un “Swedbank Estonia” kampaņa “#SavingsDiary – uzkrājumu eksplozija!”. Savukārt otrās vietas ieguvēja ir aģentūra “DDB Latvia” ar kampaņu “Nacionālais šķiratlona vlogs”. Trešajā vietā – aģentūras “New Black” kampaņa “Jaunā Teika uzsāk hipotekāro kredītu atbalsta programmu “Īrpirkums””.

Par labāko valsts (publiskā) sektora kampaņu žūrija atzina „MRS grupa” un „Dingo & Schwarz” veidoto kampaņu „Nedalies ar svešiniekiem”. Šajā kategorijā otrā vieta žūrijas vērtējumā ierindojās Lietuvas aģentūras “Idea prima” kampaņa “Es esmu jūsu kaimiņš. Nešķirojiet mani”. Savukārt trešo vietu ieguva aģentūras “Deep White” kampaņa “Esi pie stūres? Izkāp no telefona!”.

Labākais pasākuma sabiedrisko attiecību risinājums pērn bija “SponsorKing” un “Ideju Institūta” kampaņa “Riga Street Food Festival”. Otrs labākais risinājums žūrijas vērtējumā bija “Latvenergo” un “Komunikācijas aģentūras” kampaņa “Pirmais fizikas festivāls Latvijā” “FIZMIX Eksperiments“ 2018”. Trešā vieta tika piešķirta aģentūrai “Deep White” par kampaņu “LMT inovāciju garāža”.

Kategorijā „Starptautiskā komunikācija” pirmo vietu ieguva Igaunijas aģentūra “Dalton PR Agency” ar kampaņu “Nobe – modernā klasika, kas vēl jāveido”, otrajā vietā “DDB Latvia” kampaņa “INSIDER’S GUIDE TO RIGA”, bet trešajā vietā “Lietuvos geležinkeliai” projekts “Dāvana visiem lietuviešiem – valsts himnu izpilda lokomotīves”.

Labākā integrētās komunikācijas kampaņa žūrijas vērtējumā ir Lietuvas aģentūras “Idea prima” kampaņa “Es esmu jūsu kaimiņš. Nešķirojiet mani”, otrs labākais risinājums – aģentūras “DDB Latvia” kampaņa “INSIDERS GUIDE TO RIGA”, bet trešajā vietā ierindojās “Dalton PR Agency” ar kampaņu “Nobe – modernā klasika, kas vēl jāveido”.

Kategorijā „Bez budžeta” līderis ir IKEA Lietuvas kampaņa “Izaicinājums pieņemts: veikals dienas laikā kļūst par ģimenes fotoalbumu”. Otrajā vietā ierindojās “DDB Latvia”, “Nords Porter Novelli” kampaņa “Kaspars Gorkšs. Kapteinis”, bet trešajā – aģentūra “GOLIN Riga” ar kampaņu “Runā, lai neizdegtu!”.

Par labāko darba devēja tēla veidošanas kampaņu žūrija atzina “Rimi Lithuania” kampaņu “#AgeDoesNotMatter”. Otro vietu šajā kategorijā ieguva aģentūras “New Black” kampaņa “Visinovatīvākā darba intervija Latvijā”, bet trešajā vietā ierindojās “Gjensidige” (Lietuva) kampaņa “Visaktīvākā korporatīvā komanda Baltijas pārgājienu notikumos”.

“Mi:t&links. Baltic Communication Awards” ir ikgadējs starptautisks komunikācijas nozares konkurss, kura mērķis ir dot iespēju industrijas profesionāļiem dalīties ar labāko praksi, kā arī godalgot labākos projektus un kampaņas.

Kāda ir labākā metode, lai cīnītos ar maldinošo domāšanu

Katru dienu mēs saskaramies ar milzīgu informācijas apjomu, sākot starptautiskajām politikas ziņām līdz pat dažādiem kaķīšu video, taču pētnieki kļūst aizvien bažīgāki - “karsto ziņu” daudzums sadrumstalo auditorijas uzmanību, neuzlabojot sabiedrības informētību un spēju kritiski izvērtēt faktus. Kā nepieļaut traģiskas sekas?

“Ir patiešām uztraucoši vērot, kā cilvēki aizvien vairāk dod priekšroku iracionāliem, nevis zinātnē un faktos balstītiem secinājumiem. Protams, neprecīza, politiski vai kādi citādi “iekrāsota” informācija ir bijusi vienmēr, taču šodien mazāk nekā jebkad agrāk sabiedrībai rūp faktu precizitāte. Bet dziļi iesakņotiem maldiem ir ļoti traģiskas sekas,” skaidro konferences “False thinking” un “Mi:t&links. Baltic Communication Awards” organizatore, Latvijas Komunikācijas asociācijas padomes locekle Antra Bork-Ržečicka.

Konference “False thinking” norisināsies 8.martā, tā ir daļa no Baltijas lielākā komunikācijas nozares konkursa “Mi:t&links. Baltic Communication Awards”. Tradicionāli konference tiek veidota kā saruna par kritiski svarīgu tēmu, piedāvājot risinājumus aktuālām problēmām. Iepriekš tā ir bijusi kritiskā domāšana, stratēģiskā domāšana, organizāciju iekšējie izaicinājumi.

Šā gada tēmas - maldinošā domāšana (false thinking) - izvēle ir saistīta ar fundamentālām izmaiņām informācijas apritē. Šodienas ritms pieprasa zibenīgu autentisku ziņu izplatīšanu, organizāciju tiešu iesaisti komunikācijā, jo sociālie tīkli ļauj cilvēkiem momentāni reaģēt uz jebkuru notikumu, izsakot viedokli par tā rašanās iemesliem un tālāko attīstību. Tā notiek pat tad, ja viņu zināšanas par konkrēto tēmu balstās kaut kur dzirdētos vai lasītos maldos. Taču rezultātā rodas neuzticēšanās oficiālo iestāžu sniegtajai informācijai un rīcība, kurai var būt neprognozējamas sekas.

Konferencē “False thinking” tiks pētīts, vai un cik lielā mērā no aplamiem pieņēmumiem cieš bizness, kā arī tiks meklēti risinājumi, ko komunikācijas nozare var darīt, lai mazinātu maldinošās domāšanas sekas.

Pasākumā ar priekšlasījumiem uzstāsies Dānijas Karaliskās akadēmijas Tehnoloģiju institūta Arhitektūras skolas asociētais profesors, arhitekts Emanuēls Naboni, sabiedrisko attiecību aģentūru tīkla “Golin” izpilddirektors Džons Hjūss (Jon Huges).

Savukārt Igaunijas lielākās sabiedrisko attiecību aģentūras “Corpore” partnere Aleksandra Moorasta runās par plašsaziņas līdzekļiem pēcpatiesības ērā, proti, straujākas informācijas aprites ietekmi uz ziņu kvalitāti, viltus ziņām. Tā nav jauna parādība, taču līdz šim to ierobežoja mediju pašregulācijas mehānismi, taču tagad maldīgā informācija izplatās pārāk strauji, jo kvalitatīvie mediji netiek līdzi straujajam ritmam.

Krenfīldas universitātes Menedžmenta skolas pētniece Sudabē Boleriana (Soudabeh Bolourian) runās par korporatīvo atbildību un ilgtspēju. Pirmais, kas nāk prātā, dzirdot par šīm tēmām, - tie ir kārtējie nieki, taču kas notiktu, ja patiešām visi sāktu ievērot ilgtspējas principus. Kā mainītos cilvēki, planēta un peļņa?

Tāpat konferencē tiks analizēti konkrētas maldus ziņas, piemēram, par vissvarīgāko lietu pasaulē - ūdeni. RTU zinātņu prorektors, ūdens tehnoloģiju profesors Tālis Juhna analizēs mītiem apvīto ūdens “atmiņu” un “strukturēšanu”, kas mazina ticību organizācijām, kuras rūpējas par ūdens drošību - inženieriem, zinātniekiem, ūdensapgādei.

Bet kinorežisors Dāvis Sīmanis stāstīs par vēsturisko filmu tapšanas aizkulisēm. Proti, to autori bieži izmanto reālus notikumus, taču radikāli maina to noskaņu un darbojošos tēlus, tā bieži vien veidojot viltotu vēsturisko naratīvu.

Rakstnieks, bērnu psihoterapeits un pusaudžu garīgās veselības centra vadītājs Nils Sakss Konstantinovs runās par ikdienas pieredzes trakumu. Izrādās, jaunākie pētījumi psiholoģijā liecina, ka dažādu nepareizu priekšstatu veidošana ir daļa no normālām prāta aktivitātēm. Viņš arī atbildēs uz jautājumu, vai vispār ir svarīgi konstatēt, kas ir taisnība un kas nav.

Personiskās attīstības trenere, alpīniste un uzņēmēja Olga Kotova meklēs atbildi uz jautājumu: vai patiešām pasaule ir nolemta? Tiek uzskatīts, ka sociālie mediji veicina populismu, cilvēki nespēj atšķirt faktus no fikcijas, neatkarīgas preses nav un pasaule iet postā. Taču vai realitātē viss ir tik ļauni?

Bork-Ržečicka uzsver, ka konferencei “False thinking” izvēlētās tēmas ir vienlīdz aktuālas gan pasaulē, gan visā Baltijā, gan arī pie mums, Latvijā.

LaKA biedru aģentūru darbinieki turpmāk varēs papildināt savas zināšanas īpašā skolā

Latvijas Komunikācijas asociācija (LaKA) uzsāk unikālu un līdz šim vietējā tirgū nebijušu apmācību programmu, kurā aģentūru speciālistiem gada laikā būs iespēja papildināt savas profesionālās zināšanas īpaši izveidotā “Lūšu skolā”. Par skolas pasniedzējiem kļuvuši Latvijas vadošo komunikācijas aģentūru vadītāji un pieredzes bagātākie konsultanti.

“Lūšu skolas” pirmā mācību gada izglītības programma ir veltīta aģentūru darbiniekiem – projektu vadītājiem, jaunākajiem projektu vadītājiem un asistentiem. Tās saturs veidots ne tikai balstoties uz speciālistu šā brīža kompetencēm un darāmajiem darbiem, mācību laikā apgūtās zināšanas darbiniekiem palīdzēs pilnveidoties profesionāli un veiksmīgi veidot savu karjeru komunikācijas nozares konsultāciju biznesā.

“Esam gandarīti saviem jaunākajiem kolēģiem palīdzēt augt gan kā profesionāļiem, gan arī kā personībām. Asociācijas aģentūras vada cilvēki, kuriem ir milzīga pieredze sabiedrisko attiecību jomā vairāku desmitu gadu garumā, tāpēc mēs nevarējām iedomāties labākus un piemērotākus “Lūšu skolas” pasniedzējus. Darbs PR aģentūrā ir ļoti dinamisks un no darbiniekiem prasa daudz un dažādu zināšanu un iemaņu. Ceram, ka deviņu lekciju kursā apgūtais palīdzēs viņiem gan ikdienas darbā, gan arī nākotnē kļūt par izciliem nozares speciālistiem,” atzīst Silvestrs Savickis, LaKA padomes loceklis un “LEAD. Korporatīvā komunikācija” partneris.

Mācību procesā apskatāmo tēmu loks ir paredzēts visai plašs - kā veiksmīgi formulēt vēstījumu, kā aiz skaitļiem ieraudzīt sakarības, darba laika un budžeta plānošana, kā veidot kontaktus, fakti un to pārbaude, ka labot kļūdas, ja tādas pieļautas, prezentāciju satura veidošana un vizualizācija, un ne tikai. Kā jau īstā skolā, paredzēti ir arī praktiskie uzdevumi un kontroldarbi, kā arī izlaidums, kurā skolas beidzējiem tiks pasniegts diploms.

Plānots, ka līdzīga apjoma un satura apmācību sesijas notiks ik gadu, tādējādi, nemitīgi papildinot zināšanas un attīstot profesionālās iemaņas aizvien lielākam asociācijas biedru aģentūru darbinieku skaitam.

Latvijas Komunikācijas asociācija (līdz 2017. gada aprīlim “Latvijas Sabiedrisko attiecību kompāniju asociācija”) dibināta 2001. gadā un tajā šobrīd darbojas “Action PR Latvija”, “Communication & Strategies”, “Deep White”, “GOLIN Riga”, “Komunikācijas aģentūra/Edelman Affiliate”, “LEAD. Korporatīvā komunikācija”, “MM&A| Hill+Knowlton Strategies”, “MRS Grupa”, “Nimega”, “Ogilvy PR Latvija”, “Nords Porter Novelli”, “P.R.A.E Sabiedriskās attiecības”, “Public ID Group”, “Vīlands Associates”.

Kopš 2004. gada LaKA rīko starptautisku komunikācijas balvu "Mi:t&Links. Baltic Communication Awards", kas gadu gaitā ir kļuvis par vienu no ievērojamākajiem nozares notikumiem Baltijas jūras reģionā. Šogad “Mi:t&Links” pasākumi notiks no 7.-8.martam, vairāk informācijas www.miitandlinks.com.

Piecas 2019.gada karstākās tendences komunikācijā un mārketingā

Tiešsaistes video izmantošana politiskajās kampaņās, daudz aprunātie influenceri, rūpes par Vienotās datu apstrādes regulas ieviešanu - tie ir tikai daži notikumi, kas atklāj mārketinga un komunikācijas šābrīža “karstos punktus”. Par to, cik šīs tendences ir nozīmīgas, stāsta lielākā komunikācijas nozares konkursa “Mi:t&links. Baltic Communication Awards” pārstāve, Latvijas Komunikācijas asociācijas padomes locekle un “Public ID Group” valdes locekle Antra Bork -Ržečicka.

Darbus konkursā “Mi:t&links. Baltic Communication Awards” var iesniegt līdz 25.janvārim. Bork-Ržečicka aicina pieteikties un par savām labākajām kampaņām stāstīt ne tikai aģentūras, bet arī pašus uzņēmumus un organizācijas.

“Komunikācijas nozare ir patiešām dinamiska. Piedalīšanās konkursā ļauj gūt ne vien labu ideju un īstenoto darbu novērtējumu, vienlaikus tā ir dalīšanās ar pieredzi, kas paaugstina kopējo profesionalitātes līmeni nozarē. Ar nepacietību gaidām darbus, lai uzzinātu, kuras no jaunajām tendencēm jau tiek izmantotas Latvijā,” tā konkursa organizatore.

Šogad konkursa “Mi:t&links. Baltic Communication Awards” laikā aicinām pievērst uzmanību šādām aktuālām tendencēm mārketingā un komunikācijā.

Uzlecošā digitālā mārketinga zvaigzne - tiešsaistes video

“Dzīvai un dabīgai komunikācijai ir liela ietekme uz auditoriju. Tā var būt ļoti veiksmīga, ja video translācija ir labi sagatavota un to vada pareizi izvēlēta ētera personība. Tiešraidēs var demonstrēt jaunus produktus, piedāvāt konsultācijas vai jautājumu un atbilžu sesijas,” stāsta Bork-Ržečicka.

Tiešsaistes video, kuru var straumēt gan “Youtube”, gan dažādos sociālajos tīklos, piemēram, “Twitch”, “Instagram Live”, “Facebook Live”, pēdējos gados ir īpaša nozīme. Ar video iespējams nodot ļoti daudz noderīgas informācijas, kā arī atklāt zīmola personības spēku. Tiešsaistes translāciju attīstība ir ļoti saistīta ar citu, visnotaļ populāru jomu - influenceru mārketingu.

Influenceru spēks slēpjas patiesās emocijās

Patērētāju uzticību un zīmola atpazīstamību nevar izveidot bez augstas kvalitātes satura, savukārt tā neatņemama sastāvdaļa ir lietotāju atsauksmes par produktiem un pakalpojumiem, ieteikumi, kā arī atbildes uz lietotāju uzdotiem jautājumiem.

“Informācijas, tostarp reklāmu izvietošana par maksu ir vienkārša, saprotama un ērti kontrolējama. Taču tā visbiežāk neatspoguļo dabisku lietotāju pieredzi. Protams, reklāmām var piesaistīt slavenības, kas ierunā iepriekš sagatavotus tekstus, bet lielāks efekts ir influenceru radītam stāstam, kurā tie atklāj savu lietošanas pieredzi un dabīgas emocijas,” skaidro “Public ID Group” valdes locekle.

Influenceru mārketings ir labs veids, kā iekļūt jaunā nišā vai tirgū, kur konkrētais produkts vai pakalpojums nav labi pazīstams. Svarīgākais - lai sadarbība būtu veiksmīga, jāmeklē influenceri, kuriem ir reāli sekotāji, kuri publicē autentisku saturu un kuru niša atbilst jūsu biznesam. Tikpat svarīgi ir atklāt jūsu produkta priekšrocības un spēcīgās puses. Ja influenceris noticēs produktam, viņš radīs pārliecinošus stāstus, kuri ieinteresēs arī tā sekotājus.

Pienācīga privāto datu pārvaldība kļūst par konkurētspējas elementu

Pērn spēkā stājusies Vispārīgā datu aizsardzības regula (VDAR) skaidri atklāj globālo tendenci, ka patērētāji vēlas iegūt lielāku kontroli par datiem, kurus nodod uzņēmumu rīcībā. Informācijas tehnoloģiju pētījumu un konsultācijas pakalpojumu kompānija “Gartner” vienā no jaunākajiem pētījumiem pat noskaidrojusi, ka 87% lietotāju izvēlas citu produktu vai pakalpojumu sniedzēju, ja viņiem šķiet, ka konkrētais uzņēmums neatbildīgi apstrādā datus. Un otrādi - jau tuvākajos gados digitāli uzticami uzņēmumi, pēc “Gartner” aplēsēm, spēs nopelnīt par piektdaļu vairāk.

“Zinot šos apsvērumus, gudri komersanti var tos izmantot klientu lojalitātes veicināšanai. Proti, ir jāveido uz privātuma aizsardzību vērsta datu ekosistēma ar skaidru vīziju, stratēģiju un plānu par to izmantošanu. Un nav jākautrējas par veiktajām izmaiņām stāstīt saviem klientiem. Tas atmaksāsies,” uzsver Bork-Ržečicka.

Jauno paaudžu iespaidā mainās arī korporatīvā sociālās atbildības idejas

Darba tirgū ienāk jaunā paaudze, kurai šķiet svarīgi risināt ar globālo nevienlīdzību saistītus jautājumus, aizsargāt vidi un cilvēktiesības. Viņi pieprasa vieglāk lietojamas tehnoloģijas, elastību un izvēles brīvību darba vietā, kā arī caurspīdīgākus un plašāk pārredzamus procesus. Šie apstākļi liek arī uzņēmumiem paplašināt idejas par korporatīvo sociālo atbildību, piemēram, nevis tikai finansiāli atbalstīt cietušos pēc jau notikušas kataklizmas, bet savlaicīgi iesaistīties atbalsta pasākumos, kas uzlabotu vidi konkrētā pilsētā.

“Sociālā korporatīvā atbildība kļūst par daļu no zīmola. Mēs iestājamies par idejām, tas paver plašu darbošanās lauku, sākot ar nevienlīdzības izskaušanu darba vietās līdz pat apkārtējās vides aizsardzībai,” skaidro “Mi:t&links. Baltic Communication Awards” organizatore.

Uzņēmuma klātbūtnei internetā jābūt piemērotai balss meklēšanai

Vismaz daļai no mums ierasta ikdienas sastāvdaļa ir frāzes: “Hei, Siri!”, “Aleksa!”, Okey, Google!” Proti, aizvien biežāk, lai internetā noskaidrotu vajadzīgo informāciju, tiek izmantota viedtālrunī vai citā viedierīcē (“Google Home”, “Amazon Echo”) iebūvētā balss meklēšana. Kā liecina digitālo tehnoloģiju platformas “Hubspot” aptauja, visbiežāk cilvēkus interesē laika apstākļi un iemīļotās mūzikas atrašana, taču tehnoloģiju servisa “Brightlocal” pētījumi liecina, ka pērn aptuveni 58% no tiem, kas izmantoja balss meklēšanu, interesējās par vietējo biznesu.

“Domāju, ka ir pēdējais brīdis, lai uzņēmēji pārliecinātos, vai uzņēmuma interneta vietne vai e-veikals “Google” atspoguļojas pienācīgā kvalitātē, ir atjaunota informācija, kā arī lapām ir labas pozīcijas tradicionālajos meklēšanas rangos. Arī šie darbi veido labu digitālo reputāciju, kura patiešām kļūst aizvien nozīmīgāka,” saka komunikācijas eksperte.

Konkursā “Mi:t&links. Baltic Communication Awards” var pieteikt projektus un kampaņas, kas īstenotas laikā no 2018.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim, izņemot kategoriju "Krīzes un problēmjautājumu vadība", kurā iesniegtās kampaņas var būt īstenotas laikā no 2014.gada 1.janvāra līdz 2018.gada 31.decembrim. Darbus var pieteikt līdz 2019.gada 25.janvārim.

Labāko darbu prezentācijas notiks 7.martā, savukārt konkursa uzvarētāji tiks paziņoti svinīgā apbalvošanas ceremonijā, kas notiks 8.marta vakarā.

Plašāka informācija un pieteikumu reģistrācija pieejama konkursa mājaslapā www.miitandlinks.com.

“Mi:t&links. Baltic Communication Awards” ir ikgadējs starptautisks komunikācijas nozares konkurss, kuras mērķis ir dot iespēju industrijas profesionāļiem dalīties ar labāko praksi, kā arī godalgot labākos projektus un kampaņas. “Mi:t&links. Baltic Communication Awards 2019” organizē Latvijas Komunikācijas asociācija (LaKA), “Komunikācijas aģentūra/ Edelman Affiliate” un “Public ID Group”.

Vai sabiedrība pieprasa nevainojamu reputāciju arī no uzņēmējiem?

Silvestrs Savickis, Latvijas Komunikācijas asociācijas (LaKA) Padomes loceklis, "LEAD. Korporatīvā komunikācija" Partneris

UZŅĒMĒJS UZ GRILA

Politiķu “grilēšana” par neveikliem izteikumiem vai neētisku uzvedību Latvijā nav nekas jauns. Ja esi izlēmis kāpt uz politiskās skatuves, rēķinies, ka visi tevi vēros un katram būs tiesības komentēt un izteikt savu viedokli, t. sk. dziļi subjektīvu, par to vai citu tavu rīcību, lēmumu vai izteikumu. Sabiedrība politiķu spertos soļus vēro, vērtē un, jādomā, ņem vērā, izdarot savu izvēli kārtējās vēlēšanās.

Bet kā ir ar uzņēmējiem, redzamāko uzņēmumu vadītājiem, direktoriem, valžu un padomju locekļiem? Vai uzņēmēju reputācijas prasībām ir jābūt tādām pašām kā politiķiem? Vai arī uzņēmējiem ir jāpiedomā pie katra vārda un soļa? 

Kļūdas un izkārpīšanās

Uzņēmuma “Tesla” boss Īlons Masks (Elon Musk) bija spiests publiski atvainoties Volstrītas analītiķiem, jo, uzstājoties publiskā telefonkonferencē, bija tos nosaucis par āmurgalvām (boneheads*). Izdevums “Business Insider” pat ir apkopojis Maska briesmīgākos izteikumus ilgākā laika posmā.  Septembra sākumā investīciju bankas “JPMorgan Chase” vadītājs Džeimijs Daimons (Jamie Dimon) atvainojās, jo iepriekš bija salīdzinājis sevi ar prezidentu Trampu, sakot: “Es varētu Trapmu pārspēt vēlēšanās, jo esmu tikpat spēcīgs, tikai gudrāks..." Piemēru no Rietumu pasaules ir daudz, bet kā ir Latvijā?

Spilgtākais gadījums ir saistīts ar traģiskajiem Zolitūdes notikumiem 2013. gada 21. novembrī. Toreizējais uzņēmuma “Maxima Latvija” vadītājs Gintars Jasinskis preses konferencē, atbildot uz žurnālistu jautājumu, vai viņam nebūtu jāatkāpjas, atbildēja ar pretjautājumu: “Kāpēc? Atkāpjas tie, kuri jūt reālu atbildību. Es varu cilvēkiem skatīties acīs." Rezonanse bija ievērojama: Ārlietu ministrija paskaidrojumu sniegšanai izsauca Lietuvas vēstnieku, situācija tika apspriesta starpvaldību līmenī, no “Maximas” kā klienta atteicās viņu sabiedrisko attiecību aģentūra, Jasinskis tika atlaists un, jādomā, ka “Maximas” ķēde vēl tagad izjūt piecus gadus senā notikuma sekas.

Tādi vai citādi uzņēmumu vadītāju izteikumi ik pa laikam ir izraisījuši publikas vai vismaz mediju rezonansi arī Latvijā. Nav šaubu, ka uzņēmumi ar labāko reputāciju ir arī publiski vislabāk zināmie un veiksmīgākie, – tā vismaz var secināt, vērtējot, piemēram, “Uzņēmumu reputācijas topa”, “Forbes cienījamāko uzņēmumu topa” un uzņēmumu biznesa sasniegumu korelāciju.

Vadītāju uzvedībai ir būtiska loma. Bet cilvēki ir atšķirīgi – spīdošu komunikāciju var iemācīties, uztrenēt un praktizēt, tomēr galvenais ir būt dabiskam jeb būt pašam sev. Cilvēku izturēšanos publiskajā telpā nosaka temperaments, komunikācijas paradumi, sociālā un profesionālā pieredze, kā arī vairāki citi faktori.

Kā būt “labajam vīriņam”?

Tomēr kā būt “labajam vīriņam”** un papildināt talantīga biznesa vadītāja prasmes ar komunikācijas spozmi, tā vedot savu biznesu pretim jaunām uzvarām? Britu avīze “The Economist” piedāvā izvēlēties kādu no trim stratēģijām – kāda nu kuram vadītājam labāk piestāv un dabiskāk padodas.

Pirmā. Vienmēr ievērot dzelžainu disciplīnu un, atrodoties publiskajā telpā, saglabāt modrību izskatā, manierēs un, pats galvenais, savā runā un valodā. Tims Kuks (Tim Cook) no “Apple” būtu lielisks piemērs iz Rietumu pasaules, bet Latvijā pieminēšanas vērts ir “UPB” koncerna dibinātājs Uldis Pīlēns, kura intervijas un publiskās runas vienmēr ir ļoti pārdomātas, arī filozofiskas, turklāt nav garlaicīgas un sausas.

Otrā. Pozicionēt sevi kā ētikas misionāru jeb “tas, ko daru, ir daudz svarīgāks par to, ko saku, un man nav laika domāt par formu, jo esmu aizņemts ar saturu”. Labs piemērs ir ēdināšanas uzņēmuma “Lido” dibinātājs Gunārs Ķirsons. Bijis uz bankrota robežas, saistījies ar pretrunīgi vērtētiem politiskajiem spēkiem, kritiski izteicies gan par valsti, gan konkurentiem, bet vienmēr saņēmis tautas piedošanu. Tā 2017. gadā “Uzņēmumu reputācijas topā” viņš ieguva pat 2. vietu kategorijā „Uzņēmumu vadītāji”, bet “Lido” ēstuves bauda nepārtrauktu tautas mīlestību.

Visbeidzot trešā. Padarīt neveiklus, kļūdainus vai viegli interpretējamus izteikumus par sava tēla sastāvdaļu jeb feilot skaisti. Te piemērs ir jau minētais Džeimijs Daimons, kas ar savu pastāvīgo komunikatīvo raupjumu uztur sabiedrības uzmanību, vienlaikus neliekot ciest bankas biznesam. Latvijā straight talker reputāciju ir ieguvis sērijveida uzņēmējs Ģirts Rungainis, kurš tieši un skarbi izsakās par sociālajiem tematiem un sabiedrības grupām, nesaudzējot organizācijas un to personāžus, kad tiek apspriesti ar tautsaimniecību saistīti jautājumi, un saziņas veida dēļ iekuļoties pat tiesvedībās. Nav dzirdēts, ka Rungaiņa bizness tāpēc būtu satricināts.

Uzņēmēju runas un rīcības klupienu rezonanses lielums ir atkarīgs no vairākiem faktoriem – gan no uzņēmēja “svara” jeb viņa vadītā biznesa ietekmes uz ekonomiku, gan no viņa “sociālās nastas” jeb veikto sabiedrisko aktivitāšu nozīmīguma, gan no žurnālistu vērīguma, gan arī daudziem mazāk nozīmīgiem faktoriem. Tomēr viens ir skaidrs – arī uzņēmējiem ir jābūt vērīgiem attiecībā uz savu runu, rīcību un pieņemtajiem lēmumiem.

_____________________________________________________________

Kā piesaistīt jaunus talantus? Kādi ir darba devēja lielākie izaicinājumi šodien?

Silvestrs Savickis, Latvijas Komunikācijas asociācijas (LaKA) Padomes loceklis, “LEAD. Korporatīvā komunikācija” Partneris.

KAĶIS AIZ LOGA

Manu kolēģi Rostislavu jeb, kā mēs viņu saucam - Rostu, no Prāgas aģentūras, telefona zvans sasniedza jau labu laiku pēc darba dienas sākuma. Zvanītājs bija jaunais uzņēmuma darbinieks, kurš lūdza piešķirt viņam brīvu dienu, jo gadījusies pēkšņa liga – pa logu izkritis nesen ģimenē pieņemtais kaķēns. Viss saprotams, nav grūti iztēloties – kaķēns dzīvs, bet visticamāk satraumējies, stress kaķēnam, pašam darbiniekam un pārējiem ģimenes locekļiem, jākoncentrē spēki glābšanai, rehabilitācijai utt. Rosta saprotoši un bezšaubīgi piekrīt, mierina jauno kolēģi, vien, beidzot satraukto sarunu, paspēj pārvaicāt kurā stāvā kolēģis dzīvo. Izrādās, ka pirmajā … .

Šī ir kontekstuāla epizode no “jaunās kārtības darba tirgū, kas ar reālu piemēru demonstrē konservatīvam darba devējam agrāk neiedomājamu situāciju. Šo kārtību nosaka jaunā paaudze (mileniāļi, x, y vai z paaudze, kādu nu kurš apzīmējumu lieto) un darba devējam ir jāpielāgojas apstākļiem. Un komunikācijas nozare diemžēl nav izņēmums.

Kā strādāt ar jauno paaudzi, mainīt darba kultūru un mainīties pašiem, lai sekmīgi turpinātu attīstīt savu, nu jau pirms vairākiem gadu desmitiem uzsākto biznesu komunikācijas jomā, bija viena no centrālajām tēmām “Eurocom Worldwide” (EW) komunikācijas aģentūru tīkla Eiropas valstu dalībnieku sanāksmē, kas tikko notika Prāgā, Čehijā. “LEAD. Korporatīvā komunikācija” ir EW dalībnieks ar 14 gadu stāžu; 28 tīkla uzņēmumu īpašnieki tiekas katru gadu kādā no Pasaules vietām, bet Prāgas sanāksme ievadīja jaunu tradīciju - papildus satikties neformālā gaisotnē tikai Eiropas valstu dalībniekiem. Pirmajā neformālajā sanāksmē septembra nogalē Prāgā tikās tīkla dalībnieki no 9 valstīm – Nīderlandes, Vācijas, Francijas, Itālijas, Somijas, Latvijas, Polijas, Ungārijas un Čehijas.

Komunikācijas bizness aug proporcionāli Pasaules ekonomikas izaugsmei. Aģentūrām rodas jauni klienti kam ir nepieciešami projektu vadītāji. Tāpēc darbaspēka jautājums ir aktuāls gan Latvijā, gan pārējā Eiropā. “Darba tirgus ir mainījies fundamentāli un mums ir jāspēj mainīties tam līdzi”, visaptveroši secināja Robins Beikers (Robin Baker), EW vadītājs. Cīņā par labākajiem un daudzsološākajiem prātiem ir iesaistījušies it visi.

Rekrūtēšanai tiek izmantotas arī interneta tehnoloģijas (piem. LinkedIn platforma), tomēr zemē ir ticis nomests milzums laika. Mileniāļu paaudzes attieksme pret darba tirgu ir krietni vien “vieglāka” nekā tā, ko sagaida šodienas darba devēji. Pieteikties darba intervijai, bet neatnākt un pēc tam neatbildēt pat uz telefona zvaniem ir šodienas jaunā realitāte. “Stabils darbs vairs nav vērtība – brīvība ir pieprasīta vairāk nekā stabilitāte un iespējas profesionālai izaugsmei”, bija viens no EW Eiropas dalībnieku konferences secinājumiem.  “Junior people go like a second hand car – if you see them, take them. Otherwise they will go quickly” * bija trāpīgs kolēģa resume, kas papildina iepriekš sacīto.

Ko darīt mums – darba devējiem? Viena no izskanējušām versijām bija: “Best thing to recruite is not to recruite at all. Find good people and then keep them” **, kas nozīmē individualizētu pieeju jauno kolēģu meklēšanā, izmantojot personīgus ieteikumus un rekomendācijas, talantu meklēšanu ārpus nozares un, iespējams, pat attālākos biznesa apcirkņos.

Tāpēc, saprotot jaunās realitātes, mēs “LEAD. Korporatīvā komunikācija” esam uzsākuši nedaudz atšķirīgu talantu piesaistes politiku. Prasību centrā, iepretim tīri profesionālām kvalitātēm, esam likuši vispārcilvēciskās vērtības – tās, kas apliecina personības vēlmi mācīties, augt un attīstīties, sekot procesiem sabiedrībā un valstī, interesēties par globālajiem notikumiem un pasaules virzību, saskatīt kontekstus un likumsakarības gan lietām, gan procesiem. Tuvojoties 21. gadsimta 3. dekādei, ir skaidrs, ka komunikācijas nozares centrā būs kvalitatīva un klienta mērķa auditoriju interesi piesaistoša satura radīšana. Tāda satura, kas piesaista un notur auditorijas uzmanību, jo laiks un uzmanība šodien ir visbūtiskākās vērtības ikvienam cilvēkam un tāpēc arī visu komunikatoru cīņas objekts.

Ieinteresējoša un aizraujoša satura radīšanai tehnoloģiju laikmetā būtiskākas kvalitatātes būs radošums, prasme operēt ar modernajām tehnoloģijām un, gribam to vai negribam, joprojām arī tekstu veidošana. Ziņas par rakstošās preses nāvi ir priekšlaicīgas un neatbilst realitātei, tāpēc rakstītprasme joprojām būs komunikācijas speciālistu kvalifikācijas stūrakmens. Cilvēka dabas fenomens ir tāds, ka rakstītprasme primāri rodas lasot, analizējot un attīstot kritisko domāšanu. Diemžēl ziņu virsraksti interneta portālos (labākajā gadījumā), feisbuks vai, jo mazāk, instagrams, minētās īpašības nespēs attīstīt, tāpēc topošajiem komunikācijas guru grāmatas un analītiska satura publicistika būs pamatlīdzekļi viņu spējai konkurēt nozares darba tirgū. Protams, ja viņi to vēlēsies… .

Latvijas Komunikācijas asociācijas biedri gūst panākumus “Mi:t&Links. Baltic Communication Awards 2018”.

Deviņas Latvijas Komunikācijas asociācijā pārstāvētās aģentūras kopumā ieguvušas 29 godalgas gada svarīgākajā komunikācijas nozares izcilības konkursā “Mi:t&Links. Baltic Communication Awards 2018”.

Balvu “Gada aģentūra Latvijā 2018” un GRAND PRIX ieguva “Deep White”.

“Communications & Strategies” tirumfēja publisko attiecību kategorijā ar projektu “Lobisma kapmaņa par skolas gaitu uzsākšanas vecuma saglabāšanu”.

“Deep White” ieguva 2.vietu krīžu un problēmjautājumu vadības kategorijā ar kampaņu “Dot spēku mazākajiem, 1.vietu patērtētāju attiecību kategorijā ar projektu “Rimi bērniem”, 2.vietu sociālo kampaņu kategorijā ar projektu “Vislatvijas šķiratlons”, savukārt kampaņa “Supervaronim nepazust” ieguva 3.vietu sponsorēšanas kategorijā, 2.vietu publiskā sektora kampaņu kategorijā un 2.vietu integrētās komunikācijas kategorijā. “Deep White” ieguva arī visas trīs godagas korporatīvās sociālās atbildības kampaņu kategorijā - 1.vieta projektam “Gardēžu klase”, 2.vieta ierindojās “Meistars 21.gadsimtā”, bet 3.vietā - “Gatavs dzīvei”.

“Golin” ieguva 1.vietu krīžu un problēmjautājumu vadības kategorijā ar kapmaņu “Zināšanām nav valodas”, 1.vietu digitālās komunikācijas kategorijā ar projektu “Es gribu Tavu dzīvi! Vai vēlies manējo?”, savukārt kapaņa “Nolietotās riepas - bumba ar laika degli” ieguva 2.vietu publisko attiecību kategorijā un 2.vietu bezbudžeta kampaņu kategorijā.

“LEAD. Korporatīvā komunikācija” ieguva 3.vietu sociālo kampaņu kategorijā ar projektu “Tu un HIV? Tu un HIV!”.

“MM&A | Hill+Knowlton Strategies” ieguva 1.vietu korporatīvās komunikācijas kategorijā ar projektu “Latviešu alfabēts”, 3.vietu Iekšējās komunikācijas kategorijā ar kampaņu “airBaltic iepazīstina ar jauno apkalpes darba plānošanas sistēmu”, 2.vietu sponsorēšanas kategorijā ar kampaņu “Championship 2017”, savukārt aģentūras īstenotais projekts “Pirmais Latvijas saldējuma festivāls” ieguva 3.vietu patērētāju attiecību kategorijā un 2.vietu pasākumu sabiedrisko attiecību kategorijā.

“MRS grupa” ieguva 1.vietu publiskā sektora kategorijā ar projektu “Sitieni starp kaimiņiem un savējiem skar arī tevi” un 1.vietu bezbudžeta kampaņu kategorija ar projektu “Esi man blakus”.

“P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības” ieguva 3.godaldu pasākumu sabiedrisko attiecību kategorijā ar projektu “Modernās mākslas izstāde “Sapņi un drāmas””.

“Public ID Group” ieguva 3.vietu krīžu un problēmjautājumu vadības kategorijā ar īstenoto kampaņu “100 adreses Latvijas simtgadei”, 2.vietu patērētāju attiecību kategorijā ar projektu “Bērnu drošības pulksteņa komunikācija” un 2.vietu starptautiskās komunikācijas kategorijā ar projektu “Starptautiskā lidosta “Rīga” organizē ACI Commercial Forum”.

“Vīlands Associates” ieguva 3.vietu integrētās komunikācijas kategorijā ar projektu “AS MADARA Cosmetics IPO kampaņa”.

Dienas Bizness: Aug straujāk nekā iekšzemes kopprodukts

"MRS Grupa" un “LEAD. Korporatīvā komunikācija” gūst godalgas starptautiskā konkursā "PR Impact Awards 2017"

Lepojamies ar mūsu biedru panākumiem “PR Impact Awards 2017”! MRS Grupa kategorijā "Labākā kampaņa sociālajos tīkols" ieguva 2. vietu par “Latvijas dzelzceļa” sociālo kampaņu jauniešiem "Dzirdi. Redzi. Dzivo.", savukārt, “LEAD. Korporatīvā komunikācija” ieguva divas godalgas - 2. vieta kategorijā "Labākais nevalstisko organizāciju komunikācijas projekts" par projektu #REIZIGADĀ un 3. vieta kategorijā "Labākais pasākums" par "Riga Black Balsam Global Cocktail Challenge 2016".

Kopumā šogad ikviens interesents varēja iesniegt savus projektus 11 kategorijās – “Labākais korporatīvās komunikācijas projekts”, “Labākais mārketinga komunikācijas projekts”, “Labākā integrētās komunikācijas kampaņa”,  “Labākais publiskā sektora komunikācijas projekts”, “Labākais nevalstisko organizāciju komunikācijas projekts”, “Labākais krīzes komunikācijas projekts”, “Labākais sociālās atbildības projekts”, “Labākais iekšējās komunikācijas projekts”, “Labākais pasākums”, “Labākā kampaņa sociālajos tīklos” un “Labākā komunikācija sociālajos tīklos”.

“PR Impact Awards” notika šā gada 5.maijā Viļņā un to jau ceturto gadu rīko Lietuvas Sabiedrisko attiecību kompāniju asociācija un Lietuvas Sabiedrisko attiecību speciālistu asociācija

Komunikācijas aģentūru tīkls Action ievieš jaunu korporatīvo identitāti

Sākot ar šā gada februāri, “Action Global Communications” biroji visā pasaulē pāriet uz jaunu zīmola grafisko identitāti, tādējādi norādot uz dinamiskām pārmaiņām organizācijas iekšienē. Turpmāk “Action Global Communications” strādās ar vienotu, mūsdienīgu un vienkāršotu korporatīvo identitāti, kas atspoguļo stratēģiskās izmaiņas uzņēmumā, kura vadību pašlaik ir pārņēmis arī jauns izpilddirektors Kriss Kristodulu (Chris Christodoulou).

Jaunā zīmola grafiskās identitātes pamatā ir vienkāršs un vienlaicīgi mūsdienīgs motīvs, kas simbolizē efektivitāti un lietderību - komunikācijas pakalpojumu kvalitāti, kādu “Action” nodrošina vairāk nekā 40 valstīs. Tāpat ar jauno veidolu sabiedrisko attiecību tīkls piesaka pasaulei grupas jaunizveidoto zīmolu – “Action Digital”.

Kriss Kristodulu, “Action Global Communications” izpilddirektors: “Lai arī “Action” darbība sakņojas tradicionālajās sabiedriskajās attiecībās, tas, ko mēs pašlaik redzam jaunattīstības tirgos, viennozīmīgi ved mūs moderno tehnoloģiju un digitālās komunikācijas attīstības virzienā. Tādēļ daļa no mūsu jaunās zīmola attīstības stratēģijas ir arī “Action Digital” kļūšana par neatņemamu mūsu pakalpojumu daļu.”

Komunikācijas aģentūru tīkls, kas izveidots pirms 45 gadiem, vienmēr ir specializējies uz pakalpojumu sniegšanu jaunattīstības tirgos un pašlaik ir viens no lielākajiem neatkarīgajiem sabiedrisko attiecību biroju tīkliem ar birojiem Krievijā, NVS valstīs, Baltijā, Austrumeiropā, Balkānos, Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā. Pēdējos gados šo reģionu valstis piedzīvo strauju digitālo tehnoloģiju izaugsmi, kas uzskatāmi atspoguļojas tajā, kādi komunikācijas pakalpojumi tiek pieprasīti.

Latvijā “Action” jau kopš 2005.gada pārstāv uzņēmums “Action/Consensus PR Latvia”.  Pērn “Action Global Communications” kļuva par 100% Latvijas biroja kapitāldaļu turētāju.  

Divas Latvijas valsts pārvaldes pasūtītas komunikācijas kampaņas saņem Eiropas Izcilības balvas Berlīnē.

Šī gada 8. decembrī Berlīnē tika pasniegtas Eiropas Izcilības balvas (European Excellence Awards) komunikācijas nozarē, un divas no tām saņēma Latvijas valsts pārvaldes pasūtītas kampaņas, kas tika realizētas 2015. gadā. Eiropas Izcilības balvu reģionālo kampaņu kategorijā kā labākā kampaņa Baltijas valstīs saņēma Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) informatīvā kampaņa par e-pakalpojumiem “Valsts ir internetā”, kuru izstrādāja un īstenoja Komunikācijas aģentūra/Edelman Affiliate sadarbībā ar reklāmas aģentūru MOOZ!. Savukārt Eiropas Izcilības balvu kategorijā “Pārmaiņu komunikācija” saņēma Finanšu ministrijas pasūtītā un “A.W.Olsen & Partners” īstenotā kampaņa #nomaksāt.

European Excellence Awards ir starptautiska komunikācijas nozares balva, kuru jau 10 gadus pasniedz sabiedrisko attiecību un korporatīvās komunikācijas žurnāls “Communication Director”. Šogad konkursā cīņā par 63 balvām dažādās kategorijās tika pieteikts rekordaugsts kampaņu skaits –1 400 pieteikumi no visas Eiropas, un Latvijas sniegums, saņemot divas no 63 balvām ir būtisks sasniegums.

Ieva Stūre, Latvijas sabiedrisko attiecību kompāniju asociācijas padomes priekšsēdētaja: “Divas uzvaras tik sīvā Eiropas mēroga konkurencē ir lieliski panākumi Latvijai, kas pierāda Latvijas komunikācijas industrijas spēku un profesionalitāti starptautiskajā arēnā. Tomēr jāuzsver, ka tas ir panākums ne tikai aģentūrām, kas izstrādāja un realizēja abas kampaņas, bet arī Latvijas valsts pārvaldei. Tas ir pierādījums tam, ka, piesaistot profesionālu komunikācijas ārpakalpojumu, valsts pārvaldes komunikācijas kampaņās izdodas sasniegt lielisku rezultātu, gūstot arī starptautisku atzinību.”

Kampaņu “Valsts ir internetā”  2015. gadā VARAM ar ES fondu finansējumu īstenoja pirmo e-pārvaldes integrēto informatīvo kampaņu, kuras mērķis bija informēt par vairāk nekā 300 valsts e-pakalpojumiem un mudināt sabiedrību izvēlēties e-pakalpojumus kā primāro saziņas veidu ar valsti. Ar kampaņas atbalstu gada laikā tika sasniegts lūzuma punkts e-pakalpojumu attīstībā – ne vien pirmo reizi Latvijas vēsturē atsevišķu iestāžu pakalpojumus elektroniski sāka izmantot vairāk nekā klātienē, bet arī e-pakalpojumu lietošanas rādītāji apsteidza ES vidējos rādītājus.

Kampaņu #nomaksāt pēc Finanšu ministrijas pasūtījuma īstenoja 2015.gada izskaņā. Tās ietvaros jauniešu auditorijai tika skaidrota nodokļu nomaksas nepieciešamība un to izlietojums. Lai sekmīgi uzrunātu mērķauditoriju tika piesaistīta populārā reperu apvienība “Olas”, kas radīja kampaņas singlu #nomaksāt. Kampaņa sasniedza savus mērķus, ko apliecināja aktivitāte mērķauditorijas vidū, kā arī veiktas tirgus un sabiedriskās domas aptaujas.

Par LSAKA:

LSAKA kopš 2001.gada apvieno vadošos komunikācijas konsultāciju uzņēmumus Latvijā. Organizācijas stratēģiskie mērķi saistīti ar nozares un reputācijas vadību, tirgus veidošanu un zināšanu vadību, izglītojot gan nozares dalībniekus, gan biznesa vidi. Ik gadu LSAKA nodrošina arī starptautiskā foruma “Miit:Links” 2017 norisi. LSAKA biedri: Action / Consensus PR Latvia, Communications & Strategies, Deep White, Hauska & Partner, Komunikācijas Aģentūra/Edelman Affiliate, LEAD. Korporatīvā Komunikācija, MM&A | Hill+Knowlton Strategies, MRS GRUPA, Nords Porter Novelli, OgilvyPR, P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības, Public ID Group.

Kontaktinformācija:

Sandra Krisberga, LSAKA izpilddirektore

Tel.: 28366526

E-pasts: sandra.krisberga@lsaka.lv

Sākusies pieteikšanās „Mi:t&links. Baltic Communication Awards 2017”

Komunikācijas nozare tiek uzskatīta par vienu no visdinamiskākajām industrijām ne tikai tai raksturīgā reakcijas ātruma un darba ritma dēļ, bet arī tāpēc, ka tā nemitīgi attīstās un, sintezējoties ar citām radniecīgām nozarēm, rada jaunu kvalitāti, iespējas un pievienoto vērtību.

„Komunikācijas speciālisti ik dienu savā darbā saskaras ar jauniem izaicinājumiem – tehnoloģiju attīstība, kiberuzbrukumi vai tā dēvētie „troļļi”, kas cenšas ietekmēt sabiedrības domu. Tas viss neļauj apstāties pie sasniegtā un katru minūti liek meklēt jaunus, efektīvus risinājumus. Šāda veida konkursi ir lielisks veids kā analizēt un izvērtēt komunikācijas nozarē paveikto, izdarīt secinājumus, gūt pieredzi, attīstīt jaunas idejas,” uzskata Latvijas Sabiedrisko attiecību kompāniju asociācijas (LSAKA) izpilddirektore Sandra Krisberga.

„Sekojot šīm tendencēm arī „Mi:t&links. Baltic Communication Awards 2017” no 2017.gada maina stratēģisko fokusu, turpmāk kļūstot par komunikācijas balvu, kas sevī ietver labāko praksi, kur apvienoti sabiedrisko attiecību, reklāmas, pasākumu un digitālā mārketinga instrumenti,” viņa turpina.

Projektus var iesniegt 13 līdzšinējās konkursa kategorijās (korporatīvā komunikācija, krīzes un problēmjautājumu vadība, starptautiskā komunikācija, patērētāju attiecības, lobēšana (public affairs), sponsorēšana, ilgtspēja un sociālā atbildība, sociālā kampaņa, digitālā komunikācija, valsts sektora kampaņa, pasākumi, iekšējā komunikācija un bezbudžeta kampaņa), kā arī pavisam jaunā - „Integrētā komunikācija”.  Tai kvalificējas projekti un kampaņas, kur biznesa vai komunikācijas mērķu sasniegšanai izmantots dažādu kanālu, instrumentu un vēstījumu kopums.

Līdz 2017.gada 31.janvārim konkursam iespējams pieteikt tos projektus un kampaņas, kas realizētas laika posmā no 2016.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim, izņemot  kategoriju “Krīzes un problēmjautājumu vadība”, kurā iesniedzamajiem darbiem jābūt īstenotiem laika posmā no 2012.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 31.decembrim.

Visus iesniegtos darbus vērtēs kompetenta starptautiska žūrijas komisija, kuras sastāvā ietilpst komunikācijas  un saistīto nozaru augstas klases profesionāļi. Konkursa labāko darbu prezentācijas notiks nākamā gada 2.martā, savukārt, svinīgā apbalvošanas ceremonija paredzēta 3.martā.

2016.gadā kopumā vērtēšanai tika iesniegts līdz šim lielākais projektu skaits - 119 darbi, tas ir par 20% vairāk nekā 2015.gadā. Konkursā piedalījās aģentūras un uzņēmumi no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas.

Detalizētāka informācija un pieteikumu reģistrācija pieejama konkursa mājaslapā www.miitandlinks.com.

„Mi:t&links. Baltic Communication Awards” ir ikgadēja starptautiska komunikācijas nozares balva, kuras mērķis ir dot iespēju industrijas profesionāļiem dalīties ar labāko praksi, kā arī godalgot labākos projektus un kampaņas. “Baltic Communication Awards 2017” organizē LSAKA, “Komunikācijas aģentūra/ Edelman Affiliate” un “Public ID Group”.

Dalībnieku reģistrācijas partneri: Latvijas Asociācija sabiedrisko attiecību profesionāļiem,  Igaunijas Sabiedrisko attiecību asociācija (Estonian Public Relations Association), Lietuvas Sabiedrisko attiecību speciālistu asociācija (Lithuanian Public Relations Specialists’ Association) un Polijas Sabiedrisko attiecību kompāniju asociācija (Polish Public Relations Consultancies Association).

Papildu informācija:

Edgars Vilcāns

„Mi:t&links. Baltic Communication Awards 2017”

Projekta vadītājs

Tālr. +371 26332223

E-pasts: edgars@miitandlinks.com

Ielūdzam uz atklāto diskusiju ciklu par kvalitatīvas komunikācijas nozīmi publiskajā pārvaldē un tās ietekmi uz politiskajiem un sociāli ekonomiskajiem procesiem

Konteksts. Jau ilgstoši publiskās pārvaldes neveiksmes tiek skaidrotas nevis ar nekvalitatīviem politiskiem lēmumiem, bet gan neveiksmīgu to komunikāciju. Šādu izteikumu autori visbiežāk ir paši politiķi, tādejādi gan piešķirot komunikācijas procesam pelnīti nozīmīgu lomu, gan vienlaicīgi ar šo apstiprinot, ka nav veltījuši komunikācijai pieteikoši lielu uzmanību politikas procesā un ar to attaisnojuši savu darbu un ideju izgāšanos. Vienlaicīgi reālā dzīve pierāda, ka ikdienas darba darītāji – ministriju, pašvaldību, valsts un pašvaldību organizāciju komunikatori – ne tuvu nestāv “lēmumu pieņemšanas galdam”, tādejādi nespēdami savu pieredzi kvaitatīvi nodot savam darba devējam – nozares ministram, un diemžēl arī pašam klientam – Latvijas iedzīvotājam. Tāpēc šeit veidojas pretruna.

Šo pamatproblēmu pavada virkne citu “blakņu”: nekvalitatīvi publiskā sektora iepirkumi, problēmas un pārpratumi valsts pārvaldes un privāto pakalpojumu sniedzēju sadarbībā, ceturtās varas subjektīvas interpretācijas par minēto sadarbību, utt.

Mērķis. Valsts kancelejas Komunikācijas departaments sadarbībā ar Latvijas sabiedrisko attiecību kompāniju asociāciju (LSAKA) aicina uz atklāto diskusiju ciklu ar mērķi pilnveidot sadarbību un dialogu starp visām pusēm. Diskusiju mērķis ir ar dialoga palīdzību uzlabot sadarbību un savstarpējo sapratni starp valsts pārvaldes komunikācijas profesionāļiem un pakalpojumu sniedzējiem, t.sk. palīdzot valsts pārvaldei iepirkt kvalitatīvus komunikācijas ārpakalpojumus, pārliecinoši pamatot to nepieciešamību plašākai sabiedrībai, kā arī maksimalizēt šiem pakalpojumiem atvēlētā budžeta efektivitāti un atdevi.

Mērķa auditorija. Atklāto diskusiju primārā mērķa auditorija ir komunikācijas veidotāji, ārpakalpojumu sniedzēji, lietotāji un uzraugi. Citiem vārdiem, tie ir valsts pārvaldes komunikācijas speciālisti un komunikācijas ārpakalpojumu sniedzēji – sabiedrisko attiecību aģentūras. Diskusiju cikla gaitā tajā tiks iesaistīti arī valsts politikas veidotāji: Saeimas deputāti, ministri, ministriju un citu valsts pārvaldes institūciju vadītāji, pašvaldību vadītāji, komunikācijas ārpakalpojumu sniedzēji, lietotāji un uzraugi. 

Ieguvumi. Diskusiju cikla rezultātā ir paredzams, ka izdosies satuvināt politiķus, lēmumu pieņēmējus, publiskās pārvaldes komunikātorus un komunikācijas pakalpojumu sniedzējus, efektivizet to sadarbību, mazināt pretrunas, kā rezultātā Latvijas sabiedrība saņems gan kvalitatīvāku komunikāciju, gan tās interesēm atbilstošākus politiskos lēmumus.

23-03 Atklātās diskusijas darba kārtība

15:00 Diskusiju atklāt Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš.

15:10 Modratore Olga Kazaka atklāj paneļdiskusiju par trīs galvenajiem jautājumiem:

15:15 Komunikācijas vērtība un loma valsts pārvaldē.

·      Komunikācijas un komunikatora loma valsts pārvaldē.

·      Atšķirīgā izpratne par komunikācijas lomu un nozīmi valsts pārvaldē.

15:50 Sadarbība un dialogs starp valsts pārvaldi un ārpakalpojumu sniedzējiem.

·        LSAKA 2015. gada nogales pētījums par komunikācijas āprakalpojumiem, svarīgākās atziņas.

·        Abu pušu pieredze, sadarbojoties kopīgos projektos: labā pieredze un problemātika.

16:30 Iespējamie risinājumi un turpmākā rīcība.

·        Uzklausot diskusijas dalībniekus un auditoriju, nepieciešams vienoties par iespējamo turpmāko rīcību.

·        Dalībnieki tiks aicināti sekot izveidotajai FB lapai: #GovComm, kur interesenti varēs iesaistīties turpmākā domu apmaiņā.

Paneļdiskusijas dalībnieki:

·      Linda Jākabsone, Valsts Kancelejas Komunikācijas departamenta vadītāja

·      Aleksis Jarockis, Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktors

·      Ilze Arāja, Slimību profilakses un kontroles centra Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja

·      Ieva Stūre, LSAKA padomes priekšsēdētāja, SIA Komunikācijas Aģentūras/Edelman Affiliate vadītāja

·      Silvestrs Savickis, LSAKA padomes loceklis, SIA LEAD. Korporatīvā komunikācija Partneris

·      Viesturs Deksnis, LSAKA biedrs, SIA Communications & Strategies 
Stratēģiskais konsultants

·      Kristīne Tjarve, Latvijas Asociācija sabiedrisko attiecību profesionāļiem (LASAP) valdes priekšsēdētāja.

Paneļdiskusijas moderatore - Olga Kazaka, Dr. soc. comm., LU Komunikācijas fakultātes pasniedzēja, aģentūras “A.W.Olsen & Partners” vadītāja